Miglā asaro logs. Ko tur liegties, nav vērts:
Tikai tevi es mīlējis
esmu.
Kādā dīvainā sulā savas
lūpas tu mērc,
Ka tās kvēl ar tik
sarkanu dvesmu?
Tur, kur bulvāri kūp,
tevi satiku reiz
Un vairs nezinu miera ne
mirkli.
Uz tā stūra, kur lūdz
naudu ubags sev greizs,
Mani samīs drīz ilgas kā zirgi.
Vai tā diena vai nakts,
ielās klīstu viens pats,
Rauju lapas no kokiem un ceru,
Ka uz kādas no tām būs tavs skūpsts vai tavs mats,
Bet -- tās tukšas es notekās beru.
Tad es veros tāpat visos logos, varbūt
Tavas acis tur redzēšu spīdam,
Bet man cerību putni tikai smadzenēs zūd,
Jūtu mirkļus tik mūžībā krītam.
Kur tu esi, mans draugs?... Vai tai blāzmā, kas kūst
Man no vientuļā mākoņa sejā?...
Jeb no tevis man tik kā šīs ilgas, kas lūst
Manā asā un satrauktā dzejā?
Miglā asaro logs. Ko tur liegties, nav vērts:
Tikai tevi es mīlējis
esmu.
Laikam asinīs manās savas lūpas tu mērc,
Ka tās deg ar tik sarkanu
dvesmu?...
|