Dzīve!
Dzīves ritums daudziem ir garš,
Dzīves ritums
daudziem ir īss.
To kā tas norit nosaka viņš,
Nosaka
viņš, kam tas pieder. Pamazām jūtot vēlmi
dzīvot un mīlēt,
Viņš vēlas tapt mīlēts un laimi
just.
Ko dzīves gājumā ģimene dod,
Lai arī kā
necenstos tu iemājo to Sajūtu laimi un
apkārtējo. Ejot gadiem un dzīvei
augot,
Aug arī tava sirds.
Tā iemājo labo un
skaisto
Un reizēm arī nelāgo. Bet
reizēm tas dzīves ritums
Ir tas, kas tev iemāca pareizi
dzīvot
un just.
Tā puķe uzzied,
ko tu paņem rokā;
Tā sirds sāk mīlet, ko tu
uzlūko.
Tev ir jau viss, tu staigā zvaigžņu lokā -
Es
tev vairs dāvāt nevaru neko.
Aleksandrs Čaks
|
