| Tamborēšanas pirmsākumus varētu meklēt Ēģiptē. Tur atrastās audumu malas bijušas rotātas ar vijumam vai pinumam līdzīgu tehniku. Ziemeļu tautām bijusi līdzīga tehnika. Par to liecina atrastās sieviešu kapuces malas rotājums un no matiem darināts tīklam līdzīgs tamborējums. Šie atradumi attiecas uz bronzas laikmetu. Viduslaikos ļoti iecienīti bija tērpa rotājumi ar nelielām tamborētām malu noslēgumiem līdzīgām mežģīnēm. Mežģīnes bija pirmie tamborējumi. 16., 17.gs. mežģīņu tamborēšanas māksla īpaši attīstījās un pilnveidojās. Tajā laikā parādās ar adatu darinātas izcili smalkas un greznas mežģīnes, ko papildināja tamborējums. Attīstījās tik sarežģīta tehnika, ka tamborēšanu varēja veikt tikai apmācītas rokdarbnieces. Smalkās, greznās, dārgās mežģīnes iegādājās tikai pasaules bagātākie cilvēki. 19.gs. visā pasaulē rokdarbnieču mīļākā nodarbošanās bija tamborēšana. Tamborēja visu, sākot no tamborētas lentes, ar ko pārsēja zīdaiņu segas, beidzot ar sedziņām, galdsegām, aizkariem. Tamborējumi bija ļoti smalki no smalkiem kokvilnas diegiem. Ar virtuozām mežģīnītēm aptamborēja kabatlakatus, sieviešu veļas detaļas, gultasveļu. 20.gs. iecienīti kļūst rupjie vilnas dzijas tamborējumi. Latviešu tautas etnogrāfijā tamborējums ir pazīstams jau no 17., 18.gs. Tamborētas mežģīnes ir sievu aubēs, priekšautos, dvieļu un palagu galos. Dažos novados ar mežģīni aptamborēja arī tautas tērpu kreklu apkakles un aproces. 20.gs. – arī latvietes ir aizrautīgi tamborējušas galdautus un mazas dažādu formu sedziņas. Darba rīki un materiāli Tamborēšanai nepieciešams tikai viens darba rīks – tamboradata. Tamborēt var dažādus priekšmetus, gan smalki aptamborētus kabatlakatiņus, gan rupjus kājslauķus. Tamborējums parasti maz izstiepjas, tāpēc noder dažādi materiāli: vilnas dzijas, linu diegi, kokvilnas diegi, zīda diegi, šauras lentītes. Katra priekšmeta tamborēšanai jāizvēlas piemērots materiāls un tam pieskaņota rupjuma tamboradata. Tamboradatas gatavo no koka, kaula vai metāla. Labai tamboradatai kātiņš apmēram 1,5 cm attālumā no gala ir tikpat resns kā adatas galviņa. Arī tamboradatas galviņas veidojumam ir liela nozīme. Āķīša gals nedrīkst būt pārāk apaļš, jo tad ir grūti uzņemt pavedienu. Jāraugās, lai tamboradatai būtu pietiekami liels iegrebums, tad viegli varēs aizķert pavedienu. Tamboradatas iedala pēc numuriem. Tamboradatas numurs ir tās diametrs milimetros, piemēram, 2. numura tamboradatas diametrs ir 2 mm. Jo rupjāki ir tamborējumam paredzētie diegi vai lentītes, jo lielākam jābūt tamboradatas numuram, un otrādi, – jo smalkāki diegi, jo mazāks numurs. TAMBORĒŠANAS PAMATI
Sākuma cilpiņa Lai veidotu sākuma cilpiņu, pavedienu apliek ap īkšķi no labās uz kreiso pusi un no lejas uz augšu. Pavediena galu cieši jātur ar diviem pirkstiem. Gaisa cilpiņu pīnītes Dzijas pavedienu pārliek pār kreisās rokas rādītājpirkstu. Tamboradatu satver labajā rokā kā zīmuli. Tamboradatu novieto zem pavediena un apgriež adatu apkārt (vienalga, uz kuru pusi), izveidojas cilpiņa. Diegu krustojumu pietur ar kreisās rokas īkšķi, adatu iedur cilpiņā. No kreisās puses aizķer pavedienu un izvelk pirmo cilpiņu, ko sauc par gaisa cilpiņu. Tā turpina nepārtraukti; ar tamboradatu velkot cauri cilpiņai pavedienu, veidojas cilpiņu rinda. Ar šo cilpiņu pīnīti iesāk visus tamborējumus, un to sauc par sākuma pīnīti. Tehniskā raksta zīmējumā to apzīmē ar 0 kārtu. Gaisa cilpiņas tamborē kopā ar stabiņiem, veidojot dažādus rakstus.
Ķēžu vai savienojuma stabiņš Notamborē sākuma pīnīti parauga platumā . Atpakaļejošā kārtā tamborē ķēžu stabiņus. Tamboradatu iedur pīnītes priekšpēdējā cilpiņā, ar tamboradatu aizķer pavedienu no kreisās puses un izvelk to cauri abām uz adatas stāvošajām cilpiņām. Tad tamboradatu iedur nākamajā sākuma pīnītes cilpiņā un turpina tamborēt kā iepriekš, līdz iztamborēta pēdējā sākuma pīnītes cilpiņa, t.i., kārta. Notamborē 2 gaisa cilpiņu, tamborējumu apgriež un tamborē atkal no labās uz kreiso pusi jaunu kārtu ar ķēžu stabiņiem. Ķēžu stabiņa tamborējums veidojas blīvs un ciets. To izmanto, uzsākot priekšmeta tamborējumu, ja vajadzīga stingra mala. Visbiežāk ķēžu stabiņu izmanto kopā ar citiem stabiņiem, veidojot rakstu.
Īsais stabiņš Notamborē sākuma pīnīti parauga platumā. Tamboradatu iedur sākuma pīnītes priekšpēdējā cilpiņā, ar tamboradatu aizķer pavedienu no kreisās puses un izvelk cilpiņu, ar adatu vēlreiz aizķer pavedienu un to izvelk cauri abām cilpiņām, kas atrodas uz adatas. Tad iedur tamboradatu nākošajā sākuma pīnītes cilpiņa un turpina tamborēšanu, kā tikko aprakstīts. Katras kārtas beigās notamborē 1 gaisa cilpiņu, tamborējumu apgriež un tamboradatu iedur iepriekšējās kārtas pīnītes 2. cilpiņā, virs 1. cilpiņas tamborē malas gaisa cilpiņu.
Pusstabiņš Notamborē sakuma pīnīti. Ar tamboradatu aizķer pavedienu no kreisas puses, iedur pīnītes 3. cilpiņā (skaitot no pīnītes beigām), izvelk cilpiņu, aizķer pavedienu vēlreiz un izvelk to cauri visām trim cilpiņām, kas atrodas uz tamboradatas. Tad pavedienu atkal aizķer ar tamboradatu, iedur nākošajā sākuma pīnītes cilpiņā un turpina, kā rakstīts iepriekš. Katras kārtas beigās notamborē 2 gaisa cilpiņas, kas veido malu un atbilst kārtas augstumam. Tamborējumu apgriež un tamboradatu iedur iepriekšējas kārtas pīnītes 1. cilpiņā. Turpina tamborēt pusstabiņus.
Vienkāršais stabiņš (arvienu apmetumu) Notamborē sākuma pīnīti. Ar tamboradatu aizķer pavedienu, izdur cauri 4. cilpiņai, skaitot no pīnītes beigām, ar tamboradatu aizķer pavedienu no kreisās puses, izvelk cilpiņu, atkal aizķer pavedienu ar adatu un izvelk to cauri divām cilpiņām, vēlreiz ar tamboradatu aizķer pavedienu no kreisās puses un izvelk to cauri pēdējām divām cilpiņām. Turpina tamborējumu šādi: pavedienu aizķer ar adatu, dur cauri nākošajai sākuma pīnītes cilpiņai un turpina, kā rakstīts iepriekš. Tamborējuma kārtas beigās notamborē 3 gaisa cilpiņas, tamborējumu apgriež un iedur iepriekšējās kārtas pīnītes 1. cilpiņā.
Divkāršais stabiņš (ardiviem apmetumiem) Notamborē sākuma pīnīti. Divreiz apņem pavedienu ap adatu un iedur 5. cilpiņā no pīnītes beigām. Pavedienu apņem ap adatu un izvelk cilpiņu, apņem pavedienu vēlreiz ap adatu un izvelk to cauri 2 cilpiņām, atkal apņem pavedienu ap adatu un to izvelk cauri 2 cilpiņām, trešoreiz apņem ap adatu un izvelk pavedienu cauri beidzamajām 2 cilpiņām. Katras kārtas beigās tamborē 4 gaisa cilpiņas, tamborējumu apgriež un tamboradatu iedur iepriekšējās kārtas pīnītes l. cilpiņā. Trīskāršais stabiņš (artrijiem apmetumiem) Notamborē sākuma pīnīti. Pavedienu ap adatu apņem 3 reizes un ik pa 2 cilpiņām satamborē kopā, pirmo reizi iedur sākuma pīnītes 6. cilpiņā. Katras kārtas beigās notamborē 5 gaisa cilpiņas. Tamborējumu apgriež un tamboradatu dur iepriekšējās kārtas pīnītes l. cilpiņā.
Vairāku stabiņuietamborēšana vienā cilpiņā Šādi tamborējot, var veidot skujveidīgu vai vēdekļveidīgu tamborējuma rakstu. Piemēram, 2 divkāršos stabiņus var ietamborēt vienā un tajā pašā sākuma pīnītes cilpiņā ik pēc 4 gaisa cilpiņām. Divus vai vairākus stabiņus vienā vietā var ietamborēt divējādi: iedurot tamboradatu starp iepriekšējās kārtas diviem stabiņiem vai durot tamboradatu iepriekšējās kārtas pīnīte zem cilpiņas abām malām.
Vairāku stabiņusatamborēšana kopā Kopā satamborējamos visu veidu stabiņus (pēc atbilstoša raksta) vispirms iztamborē daļēji tā, ka katram stabiņam pēdējā cilpiņa paliek uz adatas – to neiztamborē līdz galam. Cik stabiņu satamborē kopā, tik cilpiņām jābūt uz tamboradatas un vēl vienai pamatcilpiņai. Apņem diegu, izvelk to cauri visām cilpiņām un iztamborē vēl vienu gaisa cilpiņu.
Stabiņu kūlītis Par stabiņu kūlīti sauc vairāku stabiņu ietamborēšanu vienā cilpiņā un to satamborēšanu kopā. Stabiņu kūlīti var veidot, izmantojot visus iepriekš aprakstītos tamborējuma veidus.
Pušķa stabiņš (Mīkstaiskūlītis) Notamborē sākuma pīnīti. Apņem pavedienu ap tamboradatu, tad iedur sākuma pīnītes 4. cilpiņā no beigām un izvelk garāku cilpu. Tad vēlreiz apņem pavedienu ap tamboradatu, iedur tajā pašā cilpiņā un izvelk arī garāku cilpu. Tā atkārto 3 vai 4 reizes, pēc tam visas cilpiņas, kas atrodas uz tamboradatas, satamborē kopā un nostiprina ar 1 gaisa cilpiņu.
Krustotais stabiņš Krustotais stabiņš sastāv no 4 stabiņiem. Vispirms iztamborē apakšējo labo stabiņu, tad apakšējo kreiso, pēc tam augšējo labo un beidzot – augšējo kreiso stabiņu. Tamborējot šo stabiņu, pavedienu apņem ap adatu divas reizes, iedur pīnītes cilpiņā, apņem pavedienu un izvelk vienu cilpiņu. Uz adatas atrodas 4 cilpiņas, no kurām pirmās divas, pirms apņem pavedienu, satamborē kopā. Uz adatas paliek 3 cilpiņas. Apņem diegu ap adatu, pamata pīnītē izlaiž vienu cilpiņu, iedur otrajā un izvelk cilpiņu. Uz adatas atrodas 5 cilpiņas, kuras ik pa divām ar aizķertu pavedienu satamborē kopā. Pēc tam iztamborē 1 gaisa cilpiņu, apņem pavedienu ap adatu, iedur krustiņa centrā un izvelk pavediena cilpiņu. Uz adatas 3 cilpiņas, tās pa divām – satamborē kopā. Bārkšu tamborēšana Bārkstis tamborē no kreisās puses, jo tad tās veidojas tamborējuma labajā pusē. Notamborē sākuma pīnīti un l. kārtu ar īsajiem stabiņiem, to nobeidz ar 1 gaisa cilpiņu. Apgriež tamborējumu. Tad apmet pavedienu ap kartona vai plastmasas sloksnīti no aizmugures uz priekšu un iztamborē īso stabiņu, durot iepriekšējās kārtas pīnītē zem cilpiņas abām malām. Bārkstis veido katrā pīnītes cilpiņā! Kārtu beidzot, notamborē 1 gaisa cilpiņu, tamborējumu apgriež un tamborē īso stabiņu kārtu, durot iepriekšējās kārtas pīnītē zem cilpiņas abām malām. Stabiņu tamborējums Atkarībā no tamboradatas ieduršanas veida pamatnes, t.i., iepriekšējās kārtas pīnītes cilpiņā, mainās tamborējuma virsmas reljefs. Tamboradatu iedur iepriekšējās kārtas pīnītē no priekšpuses zem cilpiņas abām malām. Veidojas gluds tamborējuma raksts. Visus parējos paņēmienus izmanto retāk. Ja tamborējuma raksta veidošanai ir jālieto kāds cits veids, tad tas ir īpaši norādīts.
Tamboradatu iedur iepriekšējās kārtas pīnītē no priekšpuses zem cilpiņas priekšējās malas, veidojas svītru raksts.
Tamboradatu iedur iepriekšējās kārtas pīnītē aiz cilpiņas aizmugurējās malas, t.i., tamboradatu dur cilpiņas vidū, veidojas rievotais raksts.
Tamborējums veidi Izšķir plākšņveida un cilindriskos tamborējumus. Plākšņveida tamborēšanas virziens ir no labās uz kreiso pusi. Kad kārta ir vajadzīgā garumā, tamborējumu apgriež un tamborē atpakaļ. Tā top paraugi, šalles, mežģīnes u.c. priekšmeti. Cilindriskos tamborējumus tamborē pa apli , veidojot apļa, kvadrāta vai taisnstūra formas. Tā tamborē somas, cepures, cimdus, dažādus apģērba gabalus. Mezgliņš Dažādos tamborējuma rakstos, kuri veidoti no gaisa
cilpiņu un dažādu stabiņu kombinācijām, ļoti labi izskatās mezgliņš. Mezgliņu tamborē no 3 gaisa cilpiņām. Trešo un pirmo cilpiņu
savieno ar savienojuma stabiņu. Mezgliņi izskatās ļoti dekoratīvi visa veida noslēguma malās. Pušķa stabiņš Pušķa stabiņu var veidot arī šādi (2. pušķa stabiņa
variants). Notamborē sākuma pīnīti. Pavedienu apņem ap adatu, iedur ceturtajā
cilpiņā no sākuma pīnītes beigām, izvelk garu cilpu, tad pavedienu vēlreiz apņem
ap adatu un izvelk cauri 2 cilpām. Atkal apņem pavedienu ap adatu un iedur to tajā
pašā pīnītes cilpiņā, izvelk to kā iepriekš, apņem pavedienu ap adatu, atkal
izvelk to cauri 2 cilpām, apņem pavedienu ap adatu un izvelk to cauri visām pārējām
cilpiņām, kas atrodas uz adatas. Reljefais stabiņš Reljefie stabiņi veido ļoti biezu reljefu
tamborējumu. Ir divi reljefā stabiņa tamborēšanas veidi.
Ar tamboradatu aizķer pavedienu un iedur to tamborējumā no
izstrādājuma labās puses uz kreiso pusi, apņemot iepriekšējās kārtas stabiņa
kājiņu no aizmugures, un iztamborē attiecīgo stabiņu. Reljefo stabiņu veido no
vienkāršā vai no divkāršā pušķa stabiņa. Tamborējums atgādina it kā rievoto
adījumu.
Ar tamboradatu aizķer pavedienu, to iedur tamborējumā no izstrādājuma
kreisās puses uz labo pusi, apņemot iepriekšējās kārtas stabiņa kājiņu no
priekšpuses. Var izmantot dažāda veida stabiņus ar apmetumu vai pušķa stabiņus.
Šāds tamborējums izskatās veidots it kā no iegrimušiem stabiņiem. Izmantojot abus šos tamborējuma veidus vienā
rakstā, veidojas pinuma raksts. Tamborējot stabiņus, kājiņas tiek apņemtas nevis iepriekšējā
kārtā, bet dažas kārtas zemāk. Tādējādi veidojas reljefas vertikālas līnijas. Reljefo stabiņu var ietamborēt slīpi, veidojot slīpo reljefo
stabiņu. Šajā gadījumā adatu dur iepriekšējā kārtā nevis taisni apakšā, bet 2
vai 5 stabiņus pa kreisi vai pa labi tālāk, apņemot stabiņa kājiņu no aizmugures. Aptinuma stabiņus veido šādi: vispirms notamborē sākuma pīnīti. Tad tamborē trīskāršo
stabiņu, ietamborējot to 8. pīnītes cilpiņā. Trīskāršā stabiņa aizmugurē
tamborē 3 vienkāršos stabiņus. Tos ietamborē attiecīgi 5., 6., 7. sākuma pīnītes
cilpiņās. Tā trīskāršais stabiņš atrodas virspusē un veido tamborējumu reljefu.
Turpmāk tamborē trīskāršo stabiņu 4. brīvajā pīnītes cilpiņā, tad 3
vienkāršos stabiņus, durot tamboradatu 1., 2., 3. sākuma pīnītes cilpiņā pa
aizmuguri. Tamborējot atpakaļ ejošās kārtas, vispirms notamborē trīskāršo
stabiņu, pēc tam vienkāršos stabiņus. Vienkāršos stabiņus tamborē virspusē,
trīskāršo stabiņu atstājot otrajā pusē (t.i., labajā pusē). Krāsainie tamborējumi Tamborējumu var darināt vairākās krasās. Darinot
svītrainu tamborējumu, vispirms notamborē attiecīgu joslu no vienas krāsas dzijas,
pēc tam ņem citas krasas dziju un tamborē joslu no otras krāsas. Tamborējumu var
veidot rakstainu, izmanto pat ornamentālus rakstus. Rakstaina tamborējuma katra raksta
rūtiņa atbilst vienam īsajam vai vienkāršajam stabiņam. Tamborējot attiecīgo
rūtiņu skaitu no vienas krāsas dzijas, otrās krāsas pavedienu novieto pie
iepriekšējās kārtas pīnītes un tamborē tam pāri, un to apsedz. Tā kreisajā pusē
nav pārstaipu. Kad no vienas krāsas dzijas attiecīgo rūtiņu skaits notamborēts,
tamborēšanu turpina ar otras krāsas dziju. Tā var veidot dažādus krāsainus rakstus. Tamborējot stiepto stabiņu, tamboradatu nedur iepriekšējās
kārtas pīnītē kā parasti, bet starp stabiņiem vairākas kārtas zemāk, skatoties
pēc raksta. Šajā gadījumā, tamborējot īsos stabiņus, tamboradatu dur starp diviem
stabiņiem divas kārtas zemāk. Veidojas bišu šūnām līdzīgs rūtojums.
DAŽĀDU FORMU TAMBORĒŠANA Kvadrāta tamborēšana Tamborējot dažādu formu priekšmetus, jāzina to
formu izveidošana. Priekšmetu var sākt tamborēt no jebkuras vienas malas, no centra,
no viena stūra. Pirms tamborēšanas jāizdomā, kāda būs priekšmeta forma, kur to
izmantos. Jānoskaidro, no kuras vietas tā jāsāk tamborēt. Kvadrātu visvienkāršāk
var izveidot, iztamborējot sākuma pīnīti kvadrāta malas garumā. Turpina tamborēt,
raksta veidošanai izmantojot jebkura veida stabiņus. Tamborē tik kārtu, līdz
izveidojas kvadrāts. Jāraugās, lai malas veidotos taisnas. Kvadrātu var sākt tamborēt no vidus. Vispirms iztamborē pīnīti no
8 gaisa cilpiņām. Ar savienojuma (ķēžu) stabiņu tās pirmo un pēdējo cilpiņu
satamborē kopā, izveidojot aplīti. Sākot katru nākošo kārtu, iztamborē 1 gaisa
cilpiņu, lai nodrošinātu pietiekamu kārtas pacēlumu. Īsos stabiņus pieaudzē 4
vietās. 1. cilpiņā tamborē 1 īso stabiņu, 2. cilpiņā 3 īsos stabiņus, 3.
cilpiņā – 1 īso stabiņu, 4. cilpiņā – 3 īsos stabiņus utt. Pēdējo stabiņu
satamborē kopā ar pirmo ķēžu stabiņu, nākošās kārtas tamborē pēc tehniskā
raksta. Kvadrātu var tamborēt stabiņu tamborējumā ar "lodziņiem”. Kvadrātu var tamborēt no viena stūra, pieaudzējot stabiņus pa
kvadrāta diagonāli. Notamborē 4 cilpiņu aplīti, tajā ietamborē 2 vienkāršus
stabiņus. Katru kārtu nobeidz ar 1 gaisa cilpiņu. Tad griež tamborējumu apkārt un
tamborē 2. kārtu: 1 gaisa cilpiņa, 3 īsie stabiņi iepriekšējās kārtas 2.
stabiņā, 1 īsais stabiņš, un griež tamborējumu apkārt. Katrā nākošās kārtas
vidējā stabiņā ietamborē 3 vienkāršos stabiņus. Kvadrātu var tamborēt arī no viena stūra, katrā malā pieaudzējot
2 īsos stabiņus. Notamborē 2 gaisa cilpiņas. Pirmajā pīnītes cilpiņā ietamborē 3
īsos stabiņus un 1 gaisa cilpiņu kārtas pacēlumam. Tamborējumu apgriež un turpina
tamborēt – katrreiz kvadrāta malās pirmajā un pēdējā īsajā stabiņā tamborē 2
īsos stabiņus un kārtu nobeidz ar 1 gaisa cilpiņu. Trīsstūra tamborēšana Notamborē 4 gaisa cilpiņas, savieno aplī, kā
teikts iepriekšējā aprakstā. 1. kārtā notamborē 5 īsos stabiņus un 1 gaisa
cilpiņu kārtas pacēlumam. Tad apgriež tamborējumu un tamborē 2. kārtu. l. pīnītes
cilpiņā ietamborē 2 īsos stabiņus. Trešajā – 3 īsos stabiņus un 5. – atkal
2 īsos stabiņus un 1 gaisa cilpiņu. Turpinot tamborējumu, trīsstūra malās pirmajā
un pēdējā īsajā stabiņā vienmēr tamborē 2 īsos stabiņus un trīsstūra vidū,
t.i., vidējā stabiņā, tamborē vienmēr 3 īsos stabiņus. Malā katrreiz tamborē l
gaisa cilpiņu kārtas pacēlumam. Piecstūra tamborēšana Piecstūri sāk tamborēt tāpat kā apli. Ja aplī
stabiņu pieaudzēšanu izdara nenoteiktās vietās, tad, tamborējot piecstūri,
pieaudzēšanu izdara katrā kārtā 5 noteiktās vietās, ietamborējot 3 īsos
stabiņus. Apļa tamborēšana Apli sāk tamborēt no vidus. Notamborē 6 gaisa
cilpiņas un izveido aplīti, satamborējot pēdējo gaisa cilpiņu un pirmo ar ķēžu
stabiņu. Tajā ietamborē 12 īsos stabiņus, 2. kārtā katrā otrajā īsajā stabiņā
tamborē 2 īsos stabiņus, t.i., pieaudzē 6 vietās. Ar savienojuma stabiņu satamborē
pēdējo vienkāršo stabiņu ar pirmo, un kārtas sākumā, lai nodrošinātu kārtas
pacēlumu, tamborē 1 gaisa cilpiņu. Katrā nākošajā kārtā pieaudzē 2 īsos
stabiņus 6 vietās. Pieaudzēšanas vietas ritmiski maina. Ja apli tamborē no vienkāršiem stabiņiem, l. kārtā aplī
ietamborē 12 stabiņus. Nākošajās 2 kārtās virs katra stabiņa tamborē 2 stabiņus.
Turpmāk pieaudzēšanu izdara 10–12 vietās katrā kārtā. Ja apli tamborē no vairāku krāsu dzijām, var veidot spirālveidīgu
rakstu, bet, ja atsevišķas kārtas grib iztamborēt citā krāsā, tad, lai sakristu to
sākums un beigas, katru kārtu sāk, iztamborējot lieku gaisa cilpiņu. Kārtas
satamborē ar savienojuma stabiņu. Tamborējot apli no divu krāsu dzijām, sākuma aplīti veido no
vienas krāsas dzijas, kā iepriekš aprakstīts. Tad tamborē pa posmiem – vispirms
ar vienas krāsas pavedienu, otru liekot uz iepriekšējās kārtas pīnītes un
tamborējot tam pāri. Pēc tam pavedienus maina. Nepāra kārtās katru pamatkrāsas
posmu nobeidz ar pieaudzēšanu, ietamborējot 2 īsos stabiņus. Pāra kārtās katra
krāsainā posma beigās arī pieaudzē 2 īsos stabiņus. Rūtiņu tamborējums Rūtiņu tamborējumu veido no vienkāršā stabiņa
un 2 gaisa cilpiņām. Notamborē sākuma pīnīti. l. kārtā tamborē 1 vienkāršo
stabiņu, 2 gaisa cilpiņas. Tamborējot vienkāršo stabiņu, tamboradatu dur katrā
trešajā pīnītes cilpiņā. Visās kārtās stabiņi atrodas virs stabiņiem, bet gaisa cilpiņas
virs gaisa cilpiņām. Veidojot rūtiņas, jāraugās, lai tās būtu vienādi lielas. Visvienkāršāko mežģīņveida tamborējumu var veidot, rūtiņu
tamborējuma pamatā ietamborējot blīvu rūtiņu. Blīvu rūtiņu veido, iztamborējot
gaisa cilpiņu vietā stabiņus. Mainot blīvu rūtiņu ar tukšu rūtiņu pēc
uzzīmētās kompozīcijas, var veidot ļoti dažādus rakstus. Izmantojot rūtiņu tamborējumu, var veidot dažādas formas
priekšmetus, piemēram, trīsstūrveida plecu lakatus, dažādus robotus mežģīņu
tamborējumus. Rūtiņu tamborējumā viegli var palielināt vai samazināt rūtiņu
skaitu uz vienu vai otru pusi. Var darināt kvadrātus rūtiņu tamborējumā ar divreiz lielāku
rūtiņu kvadrāta centrā. Lielākās rūtiņas augšējo malu veido no 11 cilpiņām, ko
tamborē pāri 2 mazajām rūtiņām. Nākošajā kārtā notamborē l. malas rūtiņu,
tad 2 gaisa cilpiņas savieno ar 3. cilpiņu 11 cilpiņu pīnītē. Nākošas 6 pīnītes
cilpiņas savieno ar 6 ķēžu stabiņiem, tad notamborē vēl 2 mazās rūtiņas. Malu noslēgumi Ļoti bieži nākas veidot kādas malas noslēguma
tamborējumu, piemēram, rotājošu maliņu tamborētam vai adītam izstrādājumam. Arī
no auduma šūtu detaļu (apkakli, aproci, kabatu utt.) var rotāt ar vairāk vai mazāk
greznu malu aptamborējumu. Visparastākais maliņas aptamborējums ir t.s. "vēzītis”.
"Vēzīti” tamborē kā īsos stabiņus, tikai no kreisās puses uz labo. Tamboradatu
iedur aiz abām pīnītes malām, aizķer pavedienu, izvelk cilpiņu, aizķer pavedienu un
izvelk cauri abām uz tamboradatas esošajām cilpiņām. "Vēzīti” izmanto adītas
malas aptamborēšanai.
Lokus veidojoša maliņa Pēc sākuma pīnītes 1. kārtā tamborē īsos
stabiņus. 2. kārtu tamborē šādi: notamborē 5 gaisa cilpiņas un ar īso stabiņu
ietamborē 4. īsajā stabiņā. No mezgliņiem veidota maliņa Notamborē sākuma pīnīti. 1. kārtā tamborē 1
vienkāršo stabiņu 4. sākuma pīnītes cilpiņā. 3 gaisa cilpiņas, tad 1 īso
stabiņu ietamborē 1. gaisa cilpiņā un pēc tam 1 vienkāršo stabiņu sākuma
pīnītes 3. cilpiņā (skaita no iepriekšējā vienkāršā stabiņa). Robaina tamborējuma mala Notamborē sākuma pīnīti. 1. kārtā tamborē 1
vienkāršo stabiņu sākuma pīnītes 4. cilpiņā, tad 1 gaisa cilpiņu, turpinot
tamborējumu, katru vienkāršo stabiņu ietamborē katrā otrajā pīnītes cilpiņā. 2. kārta 2 gaisa cilpiņas, 1 vienkāršo stabiņu ietamborē
iepriekšējās kārtas 2. vienkāršajā stabiņā. 2 gaisa cilpiņas, 4 vienkāršie
stabiņi, kurus tamborē ap šīs pašas kārtas īso stabiņu (pirms 2 gaisa cilpiņām),
tad 1 ķēžu stabiņu ietamborē iepriekšējās kārtas 2. īsajā stabiņā. Trīsstūrīšu tamborējuma mala Notamborē sākuma pīnīti. 1. kārtā: 4
vienkāršos stabiņus ietamborē sākuma pīnītes 5. cilpiņā, tad notamborē 3 gaisa
cilpiņas un ar 1 īso stabiņu, kuru ietamborē 1. gaisa cilpiņā, izveido mezgliņu,
tad tamborē atkal 4 vienkāršos stabiņus turpat, kur iepriekšējo reizi, t.i., sākuma
pīnītes 5. cilpiņā, tad tamborē 1 īso stabiņu sākuma pīnītes 8. cilpiņā.
Turpinot tamborējumu, trīsstūrīšus ietamborē katrā otrajā sākuma pīnītes
cilpiņā.
Ielāgo! Aptamborēt var jebkuru auduma, adījuma
vai tamborējuma malu. Bieza auduma, adījuma un tamborējuma
malas pirms aptamborēšanas neatloka. Tās blīvi aptamborē ar īsajiem stabiņiem.
Ja plānāka auduma malas pirms
aptamborēšanas atloka, aptamborējums iznāk plats un neglīts, tādēļ tās
ir labāk ierullēt. Izmantotā literatūra: M.Grasmane” Mājturība”, Rīga
"Zvaigzne”1992, Tamborējumi. 380 tamborējuma rakstu.
‘Latvijas enciklopēdija” 1992
| |