tamborējuma raksti - Rokdarbniecēm

Ziemeļu tautām bijusi līdzīga tehnika. Par to liecina atrastās sieviešu kapuces malas rotājums un no matiem darināts tīklam līdzīgs tamborējums. Šie atradumi attiecas uz bronzas laikmetu.

Viduslaikos ļoti iecienīti bija tērpa rotājumi ar nelielām tamborētām malu noslēgumiem līdzīgām mežģīnēm. Mežģīnes bija pirmie tamborējumi. 16., 17.gs. mežģīņu tamborēšanas māksla īpaši attīstījās un pilnveidojās. Tajā laikā parādās ar adatu darinātas izcili smalkas un greznas mežģīnes, ko papildināja tamborējums. Attīstījās tik sarežģīta tehnika, ka tamborēšanu varēja veikt tikai apmācītas rokdarbnieces. Smalkās, greznās, dārgās mežģīnes iegādājās tikai pasaules bagātākie cilvēki. 19.gs. visā pasaulē rokdarbnieču mīļākā nodarbošanās bija tamborēšana. Tamborēja visu, sākot no tamborētas lentes, ar ko pārsēja zīdaiņu segas, beidzot ar sedziņām, galdsegām, aizkariem. Tamborējumi bija ļoti smalki no smalkiem kokvilnas diegiem. Ar virtuozām mežģīnītēm aptamborēja kabatlakatus, sieviešu veļas detaļas, gultasveļu.

20.gs. iecienīti kļūst rupjie vilnas dzijas tamborējumi. Latviešu tautas etnogrāfijā tamborējums ir pazīstams jau no 17., 18.gs. Tamborētas mežģīnes ir sievu aubēs, priekšautos, dvieļu un palagu galos. Dažos novados ar mežģīni aptamborēja arī tautas tērpu kreklu apkakles un aproces. 20.gs. – arī latvietes ir aizrautīgi tamborējušas galdautus un mazas dažādu formu sedziņas.

Tamborēšanai nepieciešams tikai viens darba rīks – tamboradata. Tamborēt var dažādus priekšmetus, gan smalki aptamborētus kabatlakatiņus, gan rupjus kājslauķus.

Tamborējums parasti maz izstiepjas, tāpēc noder dažādi materiāli: vilnas dzijas, linu diegi, kokvilnas diegi, zīda diegi, šauras lentītes.

Katra priekšmeta tamborēšanai jāizvēlas piemērots materiāls un tam pieskaņota rupjuma tamboradata. Tamboradatas gatavo no koka, kaula vai metāla. Labai tamboradatai kātiņš apmēram 1,5 cm attālumā no gala ir tikpat resns kā adatas galviņa. Arī tamboradatas galviņas veidojumam ir liela nozīme. Āķīša gals nedrīkst būt pārāk apaļš, jo tad ir grūti uzņemt pavedienu. Jāraugās, lai tamboradatai būtu pietiekami liels iegrebums, tad viegli varēs aizķert pavedienu.

Tamboradatas iedala pēc numuriem. Tamboradatas numurs ir tās diametrs milimetros, piemēram, 2. numura tamboradatas diametrs ir 2 mm. Jo rupjāki ir tamborējumam paredzētie diegi vai lentītes, jo lielākam jābūt tamboradatas numuram, un otrādi, – jo smalkāki diegi, jo mazāks numurs.

TAMBORĒŠANAS PAMATI

Sākuma cilpiņa

Lai veidotu sākuma cilpiņu, pavedienu apliek ap īkšķi no labās uz kreiso pusi un no lejas uz augšu. Pavediena galu cieši jātur ar diviem pirkstiem.

Gaisa cilpiņu pīnītes

Dzijas pavedienu pārliek pār kreisās rokas rādītājpirkstu. Tamboradatu satver labajā rokā kā zīmuli. Tamboradatu novieto zem pavediena un apgriež adatu apkārt (vienalga, uz kuru pusi), izveidojas cilpiņa. Diegu krustojumu pietur ar kreisās rokas īkšķi, adatu iedur cilpiņā. No kreisās puses aizķer pavedienu un izvelk pirmo cilpiņu, ko sauc par gaisa cilpiņu. Tā turpina nepārtraukti; ar tamboradatu velkot cauri cilpiņai pavedienu, veidojas cilpiņu rinda. Ar šo cilpiņu pīnīti iesāk visus tamborējumus, un to sauc par sākuma pīnīti. Tehniskā raksta zīmējumā to apzīmē ar 0 kārtu. Gaisa cilpiņas tamborē kopā ar stabiņiem, veidojot dažādus rakstus.

Ķēžu vai savienojuma stabiņš

Notamborē sākuma pīnīti parauga platumā . Atpakaļejošā kārtā tamborē ķēžu stabiņus. Tamboradatu iedur pīnītes priekšpēdējā cilpiņā, ar tamboradatu aizķer pavedienu no kreisās puses un izvelk to cauri abām uz adatas stāvošajām cilpiņām. Tad tamboradatu iedur nākamajā sākuma pīnītes cilpiņā un turpina tamborēt kā iepriekš, līdz iztamborēta pēdējā sākuma pīnītes cilpiņa, t.i., kārta. Notamborē 2 gaisa cilpiņu, tamborējumu apgriež un tamborē atkal no labās uz kreiso pusi jaunu kārtu ar ķēžu stabiņiem. Ķēžu stabiņa tamborējums veidojas blīvs un ciets. To izmanto, uzsākot priekšmeta tamborējumu, ja vajadzīga stingra mala. Visbiežāk ķēžu stabiņu izmanto kopā ar citiem stabiņiem, veidojot rakstu.

Īsais stabiņš

Notamborē sākuma pīnīti parauga platumā. Tamboradatu iedur sākuma pīnītes priekšpēdējā cilpiņā, ar tamboradatu aizķer pavedienu no kreisās puses un izvelk cilpiņu, ar adatu vēlreiz aizķer pavedienu un to izvelk cauri abām cilpiņām, kas atrodas uz adatas. Tad iedur tamboradatu nākošajā sākuma pīnītes cilpiņa un turpina tamborēšanu, kā tikko aprakstīts. Katras kārtas beigās notamborē 1 gaisa cilpiņu, tamborējumu apgriež un tamboradatu iedur iepriekšējās kārtas pīnītes 2. cilpiņā, virs 1. cilpiņas tamborē malas gaisa cilpiņu.

Pusstabiņš

Notamborē sakuma pīnīti. Ar tamboradatu aizķer pavedienu no kreisas puses, iedur pīnītes 3. cilpiņā (skaitot no pīnītes beigām), izvelk cilpiņu, aizķer pavedienu vēlreiz un izvelk to cauri visām trim cilpiņām, kas atrodas uz tamboradatas. Tad pavedienu atkal aizķer ar tamboradatu, iedur nākošajā sākuma pīnītes cilpiņā un turpina, kā rakstīts iepriekš. Katras kārtas beigās notamborē 2 gaisa cilpiņas, kas veido malu un atbilst kārtas augstumam. Tamborējumu apgriež un tamboradatu iedur iepriekšējas kārtas pīnītes 1. cilpiņā. Turpina tamborēt pusstabiņus.

Vienkāršais stabiņš (arvienu apmetumu)

Notamborē sākuma pīnīti. Ar tamboradatu aizķer pavedienu, izdur cauri 4. cilpiņai, skaitot no pīnītes beigām, ar tamboradatu aizķer pavedienu no kreisās puses, izvelk cilpiņu, atkal aizķer pavedienu ar adatu un izvelk to cauri divām cilpiņām, vēlreiz ar tamboradatu aizķer pavedienu no kreisās puses un izvelk to cauri pēdējām divām cilpiņām. Turpina tamborējumu šādi: pavedienu aizķer ar adatu, dur cauri nākošajai sākuma pīnītes cilpiņai un turpina, kā rakstīts iepriekš. Tamborējuma kārtas beigās notamborē 3 gaisa cilpiņas, tamborējumu apgriež un iedur iepriekšējās kārtas pīnītes 1. cilpiņā.

Divkāršais stabiņš (ardiviem apmetumiem)

Notamborē sākuma pīnīti. Divreiz apņem pavedienu ap adatu un iedur 5. cilpiņā no pīnītes beigām. Pavedienu apņem ap adatu un izvelk cilpiņu, apņem pavedienu vēlreiz ap adatu un izvelk to cauri 2 cilpiņām, atkal apņem pavedienu ap adatu un to izvelk cauri 2 cilpiņām, trešoreiz apņem ap adatu un izvelk pavedienu cauri beidzamajām 2 cilpiņām.

Katras kārtas beigās tamborē 4 gaisa cilpiņas, tamborējumu apgriež un tamboradatu iedur iepriekšējās kārtas pīnītes l. cilpiņā.

Trīskāršais stabiņš (artrijiem apmetumiem)

Notamborē sākuma pīnīti. Pavedienu ap adatu apņem 3 reizes un ik pa 2 cilpiņām satamborē kopā, pirmo reizi iedur sākuma pīnītes 6. cilpiņā. Katras kārtas beigās notamborē 5 gaisa cilpiņas. Tamborējumu apgriež un tamboradatu dur iepriekšējās kārtas pīnītes l. cilpiņā.

Vairāku stabiņuietamborēšana vienā cilpiņā

Šādi tamborējot, var veidot skujveidīgu vai vēdekļveidīgu tamborējuma rakstu. Piemēram, 2 divkāršos stabiņus var ietamborēt vienā un tajā pašā sākuma pīnītes cilpiņā ik pēc 4 gaisa cilpiņām.

Divus vai vairākus stabiņus vienā vietā var ietamborēt divējādi: iedurot tamboradatu starp iepriekšējās kārtas diviem stabiņiem vai durot tamboradatu iepriekšējās kārtas pīnīte zem cilpiņas abām malām.

Vairāku stabiņusatamborēšana kopā

Kopā satamborējamos visu veidu stabiņus (pēc atbilstoša raksta) vispirms iztamborē daļēji tā, ka katram stabiņam pēdējā cilpiņa paliek uz adatas – to neiztamborē līdz galam. Cik stabiņu satamborē kopā, tik cilpiņām jābūt uz tamboradatas un vēl vienai pamatcilpiņai. Apņem diegu, izvelk to cauri visām cilpiņām un iztamborē vēl vienu gaisa cilpiņu.

Stabiņu kūlītis

Par stabiņu kūlīti sauc vairāku stabiņu ietamborēšanu vienā cilpiņā un to satamborēšanu kopā.

Stabiņu kūlīti var veidot, izmantojot visus iepriekš aprakstītos tamborējuma veidus.

Pušķa stabiņš (Mīkstaiskūlītis)

Notamborē sākuma pīnīti. Apņem pavedienu ap tamboradatu, tad iedur sākuma pīnītes 4. cilpiņā no beigām un izvelk garāku cilpu. Tad vēlreiz apņem pavedienu ap tamboradatu, iedur tajā pašā cilpiņā un izvelk arī garāku cilpu. Tā atkārto 3 vai 4 reizes, pēc tam visas cilpiņas, kas atrodas uz tamboradatas, satamborē kopā un nostiprina ar 1 gaisa cilpiņu.

Krustotais stabiņš

Krustotais stabiņš sastāv no 4 stabiņiem. Vispirms iztamborē apakšējo labo stabiņu, tad apakšējo kreiso, pēc tam augšējo labo un beidzot – augšējo kreiso stabiņu.

Tamborējot šo stabiņu, pavedienu apņem ap adatu divas reizes, iedur pīnītes cilpiņā, apņem pavedienu un izvelk vienu cilpiņu. Uz adatas atrodas 4 cilpiņas, no kurām pirmās divas, pirms apņem pavedienu, satamborē kopā. Uz adatas paliek 3 cilpiņas. Apņem diegu ap adatu, pamata pīnītē izlaiž vienu cilpiņu, iedur otrajā un izvelk cilpiņu. Uz adatas atrodas 5 cilpiņas, kuras ik pa divām ar aizķertu pavedienu satamborē kopā. Pēc tam iztamborē 1 gaisa cilpiņu, apņem pavedienu ap adatu, iedur krustiņa centrā un izvelk pavediena cilpiņu. Uz adatas 3 cilpiņas, tās pa divām – satamborē kopā.

Bārkšu tamborēšana

Bārkstis tamborē no kreisās puses, jo tad tās veidojas tamborējuma labajā pusē. Notamborē sākuma pīnīti un l. kārtu ar īsajiem stabiņiem, to nobeidz ar 1 gaisa cilpiņu. Apgriež tamborējumu. Tad apmet pavedienu ap kartona vai plastmasas sloksnīti no aizmugures uz priekšu un iztamborē īso stabiņu, durot iepriekšējās kārtas pīnītē zem cilpiņas abām malām. Bārkstis veido katrā pīnītes cilpiņā! Kārtu beidzot, notamborē 1 gaisa cilpiņu, tamborējumu apgriež un tamborē īso stabiņu kārtu, durot iepriekšējās kārtas pīnītē zem cilpiņas abām malām.

Stabiņu tamborējums

Atkarībā no tamboradatas ieduršanas veida pamatnes, t.i., iepriekšējās kārtas pīnītes cilpiņā, mainās tamborējuma virsmas reljefs.

Tamboradatu iedur iepriekšējās kārtas pīnītē no priekšpuses zem cilpiņas abām malām. Veidojas gluds tamborējuma raksts. Visus parējos paņēmienus izmanto retāk. Ja tamborējuma raksta veidošanai ir jālieto kāds cits veids, tad tas ir īpaši norādīts.

Tamboradatu iedur iepriekšējās kārtas pīnītē no priekšpuses zem cilpiņas priekšējās malas, veidojas svītru raksts.

Tamboradatu iedur iepriekšējās kārtas pīnītē aiz cilpiņas aizmugurējās malas, t.i., tamboradatu dur cilpiņas vidū, veidojas rievotais raksts.

Tamborējums veidi

Izšķir plākšņveida un cilindriskos tamborējumus. Plākšņveida tamborēšanas virziens ir no labās uz kreiso pusi. Kad kārta ir vajadzīgā garumā, tamborējumu apgriež un tamborē atpakaļ. Tā top paraugi, šalles, mežģīnes u.c. priekšmeti. Cilindriskos tamborējumus tamborē pa apli , veidojot apļa, kvadrāta vai taisnstūra formas. Tā tamborē somas, cepures, cimdus, dažādus apģērba gabalus.

Mezgliņš

Dažādos tamborējuma rakstos, kuri veidoti no gaisa cilpiņu un dažādu stabiņu kombinācijām, ļoti labi izskatās mezgliņš.

Mezgliņu tamborē no 3 gaisa cilpiņām. Trešo un pirmo cilpiņu savieno ar savienojuma stabiņu.

Mezgliņi izskatās ļoti dekoratīvi visa veida noslēguma malās.

Pušķa stabiņš

Pušķa stabiņu var veidot arī šādi (2. pušķa stabiņa variants). Notamborē sākuma pīnīti. Pavedienu apņem ap adatu, iedur ceturtajā cilpiņā no sākuma pīnītes beigām, izvelk garu cilpu, tad pavedienu vēlreiz apņem ap adatu un izvelk cauri 2 cilpām. Atkal apņem pavedienu ap adatu un iedur to tajā pašā pīnītes cilpiņā, izvelk to kā iepriekš, apņem pavedienu ap adatu, atkal izvelk to cauri 2 cilpām, apņem pavedienu ap adatu un izvelk to cauri visām pārējām cilpiņām, kas atrodas uz adatas.

Reljefais stabiņš

Reljefie stabiņi veido ļoti biezu reljefu tamborējumu. Ir divi reljefā stabiņa tamborēšanas veidi.

Ar tamboradatu aizķer pavedienu un iedur to tamborējumā no izstrādājuma labās puses uz kreiso pusi, apņemot iepriekšējās kārtas stabiņa kājiņu no aizmugures, un iztamborē attiecīgo stabiņu. Reljefo stabiņu veido no vienkāršā vai no divkāršā pušķa stabiņa. Tamborējums atgādina it kā rievoto adījumu.

Ar tamboradatu aizķer pavedienu, to iedur tamborējumā no izstrādājuma kreisās puses uz labo pusi, apņemot iepriekšējās kārtas stabiņa kājiņu no priekšpuses. Var izmantot dažāda veida stabiņus ar apmetumu vai pušķa stabiņus. Šāds tamborējums izskatās veidots it kā no iegrimušiem stabiņiem.

Izmantojot abus šos tamborējuma veidus vienā rakstā, veidojas pinuma raksts.

Tamborējot stabiņus, kājiņas tiek apņemtas nevis iepriekšējā kārtā, bet dažas kārtas zemāk. Tādējādi veidojas reljefas vertikālas līnijas.

Reljefo stabiņu var ietamborēt slīpi, veidojot slīpo reljefo stabiņu. Šajā gadījumā adatu dur iepriekšējā kārtā nevis taisni apakšā, bet 2 vai 5 stabiņus pa kreisi vai pa labi tālāk, apņemot stabiņa kājiņu no aizmugures.

Aptinuma stabiņus veido šādi: vispirms notamborē sākuma pīnīti. Tad tamborē trīskāršo stabiņu, ietamborējot to 8. pīnītes cilpiņā. Trīskāršā stabiņa aizmugurē tamborē 3 vienkāršos stabiņus. Tos ietamborē attiecīgi 5., 6., 7. sākuma pīnītes cilpiņās. Tā trīskāršais stabiņš atrodas virspusē un veido tamborējumu reljefu. Turpmāk tamborē trīskāršo stabiņu 4. brīvajā pīnītes cilpiņā, tad 3 vienkāršos stabiņus, durot tamboradatu 1., 2., 3. sākuma pīnītes cilpiņā pa aizmuguri. Tamborējot atpakaļ ejošās kārtas, vispirms notamborē trīskāršo stabiņu, pēc tam vienkāršos stabiņus. Vienkāršos stabiņus tamborē virspusē, trīskāršo stabiņu atstājot otrajā pusē (t.i., labajā pusē).

Krāsainie tamborējumi

Tamborējumu var darināt vairākās krasās. Darinot svītrainu tamborējumu, vispirms notamborē attiecīgu joslu no vienas krāsas dzijas, pēc tam ņem citas krasas dziju un tamborē joslu no otras krāsas. Tamborējumu var veidot rakstainu, izmanto pat ornamentālus rakstus. Rakstaina tamborējuma katra raksta rūtiņa atbilst vienam īsajam vai vienkāršajam stabiņam. Tamborējot attiecīgo rūtiņu skaitu no vienas krāsas dzijas, otrās krāsas pavedienu novieto pie iepriekšējās kārtas pīnītes un tamborē tam pāri, un to apsedz. Tā kreisajā pusē nav pārstaipu. Kad no vienas krāsas dzijas attiecīgo rūtiņu skaits notamborēts, tamborēšanu turpina ar otras krāsas dziju. Tā var veidot dažādus krāsainus rakstus.

Tamborējot stiepto stabiņu, tamboradatu nedur iepriekšējās kārtas pīnītē kā parasti, bet starp stabiņiem vairākas kārtas zemāk, skatoties pēc raksta. Šajā gadījumā, tamborējot īsos stabiņus, tamboradatu dur starp diviem stabiņiem divas kārtas zemāk. Veidojas bišu šūnām līdzīgs rūtojums.

DAŽĀDU FORMU TAMBORĒŠANA
Kvadrāta tamborēšana

Tamborējot dažādu formu priekšmetus, jāzina to formu izveidošana. Priekšmetu var sākt tamborēt no jebkuras vienas malas, no centra, no viena stūra.

Pirms tamborēšanas jāizdomā, kāda būs priekšmeta forma, kur to izmantos. Jānoskaidro, no kuras vietas tā jāsāk tamborēt. Kvadrātu visvienkāršāk var izveidot, iztamborējot sākuma pīnīti kvadrāta malas garumā. Turpina tamborēt, raksta veidošanai izmantojot jebkura veida stabiņus. Tamborē tik kārtu, līdz izveidojas kvadrāts. Jāraugās, lai malas veidotos taisnas.

Kvadrātu var sākt tamborēt no vidus. Vispirms iztamborē pīnīti no 8 gaisa cilpiņām. Ar savienojuma (ķēžu) stabiņu tās pirmo un pēdējo cilpiņu satamborē kopā, izveidojot aplīti. Sākot katru nākošo kārtu, iztamborē 1 gaisa cilpiņu, lai nodrošinātu pietiekamu kārtas pacēlumu. Īsos stabiņus pieaudzē 4 vietās. 1. cilpiņā tamborē 1 īso stabiņu, 2. cilpiņā 3 īsos stabiņus, 3. cilpiņā – 1 īso stabiņu, 4. cilpiņā – 3 īsos stabiņus utt. Pēdējo stabiņu satamborē kopā ar pirmo ķēžu stabiņu, nākošās kārtas tamborē pēc tehniskā raksta.

Kvadrātu var tamborēt stabiņu tamborējumā ar "lodziņiem”.

Kvadrātu var tamborēt no viena stūra, pieaudzējot stabiņus pa kvadrāta diagonāli. Notamborē 4 cilpiņu aplīti, tajā ietamborē 2 vienkāršus stabiņus. Katru kārtu nobeidz ar 1 gaisa cilpiņu. Tad griež tamborējumu apkārt un tamborē 2. kārtu: 1 gaisa cilpiņa, 3 īsie stabiņi iepriekšējās kārtas 2. stabiņā, 1 īsais stabiņš, un griež tamborējumu apkārt. Katrā nākošās kārtas vidējā stabiņā ietamborē 3 vienkāršos stabiņus.

Kvadrātu var tamborēt arī no viena stūra, katrā malā pieaudzējot 2 īsos stabiņus.

Notamborē 2 gaisa cilpiņas. Pirmajā pīnītes cilpiņā ietamborē 3 īsos stabiņus un 1 gaisa cilpiņu kārtas pacēlumam. Tamborējumu apgriež un turpina tamborēt – katrreiz kvadrāta malās pirmajā un pēdējā īsajā stabiņā tamborē 2 īsos stabiņus un kārtu nobeidz ar 1 gaisa cilpiņu.

Trīsstūra tamborēšana

Notamborē 4 gaisa cilpiņas, savieno aplī, kā teikts iepriekšējā aprakstā. 1. kārtā notamborē 5 īsos stabiņus un 1 gaisa cilpiņu kārtas pacēlumam. Tad apgriež tamborējumu un tamborē 2. kārtu. l. pīnītes cilpiņā ietamborē 2 īsos stabiņus. Trešajā – 3 īsos stabiņus un 5. – atkal 2 īsos stabiņus un 1 gaisa cilpiņu. Turpinot tamborējumu, trīsstūra malās pirmajā un pēdējā īsajā stabiņā vienmēr tamborē 2 īsos stabiņus un trīsstūra vidū, t.i., vidējā stabiņā, tamborē vienmēr 3 īsos stabiņus. Malā katrreiz tamborē l gaisa cilpiņu kārtas pacēlumam.

Piecstūra tamborēšana

Piecstūri sāk tamborēt tāpat kā apli. Ja aplī stabiņu pieaudzēšanu izdara nenoteiktās vietās, tad, tamborējot piecstūri, pieaudzēšanu izdara katrā kārtā 5 noteiktās vietās, ietamborējot 3 īsos stabiņus.

Apļa tamborēšana

Apli sāk tamborēt no vidus. Notamborē 6 gaisa cilpiņas un izveido aplīti, satamborējot pēdējo gaisa cilpiņu un pirmo ar ķēžu stabiņu. Tajā ietamborē 12 īsos stabiņus, 2. kārtā katrā otrajā īsajā stabiņā tamborē 2 īsos stabiņus, t.i., pieaudzē 6 vietās. Ar savienojuma stabiņu satamborē pēdējo vienkāršo stabiņu ar pirmo, un kārtas sākumā, lai nodrošinātu kārtas pacēlumu, tamborē 1 gaisa cilpiņu. Katrā nākošajā kārtā pieaudzē 2 īsos stabiņus 6 vietās. Pieaudzēšanas vietas ritmiski maina.

Ja apli tamborē no vienkāršiem stabiņiem, l. kārtā aplī ietamborē 12 stabiņus. Nākošajās 2 kārtās virs katra stabiņa tamborē 2 stabiņus. Turpmāk pieaudzēšanu izdara 10–12 vietās katrā kārtā.

Ja apli tamborē no vairāku krāsu dzijām, var veidot spirālveidīgu rakstu, bet, ja atsevišķas kārtas grib iztamborēt citā krāsā, tad, lai sakristu to sākums un beigas, katru kārtu sāk, iztamborējot lieku gaisa cilpiņu. Kārtas satamborē ar savienojuma stabiņu.

Tamborējot apli no divu krāsu dzijām, sākuma aplīti veido no vienas krāsas dzijas, kā iepriekš aprakstīts. Tad tamborē pa posmiem – vispirms ar vienas krāsas pavedienu, otru liekot uz iepriekšējās kārtas pīnītes un tamborējot tam pāri. Pēc tam pavedienus maina. Nepāra kārtās katru pamatkrāsas posmu nobeidz ar pieaudzēšanu, ietamborējot 2 īsos stabiņus. Pāra kārtās katra krāsainā posma beigās arī pieaudzē 2 īsos stabiņus.

Rūtiņu tamborējums

Rūtiņu tamborējumu veido no vienkāršā stabiņa un 2 gaisa cilpiņām. Notamborē sākuma pīnīti. l. kārtā tamborē 1 vienkāršo stabiņu, 2 gaisa cilpiņas. Tamborējot vienkāršo stabiņu, tamboradatu dur katrā trešajā pīnītes cilpiņā.

Visās kārtās stabiņi atrodas virs stabiņiem, bet gaisa cilpiņas virs gaisa cilpiņām. Veidojot rūtiņas, jāraugās, lai tās būtu vienādi lielas.

Visvienkāršāko mežģīņveida tamborējumu var veidot, rūtiņu tamborējuma pamatā ietamborējot blīvu rūtiņu. Blīvu rūtiņu veido, iztamborējot gaisa cilpiņu vietā stabiņus. Mainot blīvu rūtiņu ar tukšu rūtiņu pēc uzzīmētās kompozīcijas, var veidot ļoti dažādus rakstus.

Izmantojot rūtiņu tamborējumu, var veidot dažādas formas priekšmetus, piemēram, trīsstūrveida plecu lakatus, dažādus robotus mežģīņu tamborējumus.

Rūtiņu tamborējumā viegli var palielināt vai samazināt rūtiņu skaitu uz vienu vai otru pusi.

Var darināt kvadrātus rūtiņu tamborējumā ar divreiz lielāku rūtiņu kvadrāta centrā. Lielākās rūtiņas augšējo malu veido no 11 cilpiņām, ko tamborē pāri 2 mazajām rūtiņām. Nākošajā kārtā notamborē l. malas rūtiņu, tad 2 gaisa cilpiņas savieno ar 3. cilpiņu 11 cilpiņu pīnītē. Nākošas 6 pīnītes cilpiņas savieno ar 6 ķēžu stabiņiem, tad notamborē vēl 2 mazās rūtiņas.

Malu noslēgumi

Ļoti bieži nākas veidot kādas malas noslēguma tamborējumu, piemēram, rotājošu maliņu tamborētam vai adītam izstrādājumam. Arī no auduma šūtu detaļu (apkakli, aproci, kabatu utt.) var rotāt ar vairāk vai mazāk greznu malu aptamborējumu.

Visparastākais maliņas aptamborējums ir t.s. "vēzītis”. "Vēzīti” tamborē kā īsos stabiņus, tikai no kreisās puses uz labo. Tamboradatu iedur aiz abām pīnītes malām, aizķer pavedienu, izvelk cilpiņu, aizķer pavedienu un izvelk cauri abām uz tamboradatas esošajām cilpiņām. "Vēzīti” izmanto adītas malas aptamborēšanai.

Lokus veidojoša maliņa

Pēc sākuma pīnītes 1. kārtā tamborē īsos stabiņus. 2. kārtu tamborē šādi: notamborē 5 gaisa cilpiņas un ar īso stabiņu ietamborē 4. īsajā stabiņā.

No mezgliņiem veidota maliņa

Notamborē sākuma pīnīti. 1. kārtā tamborē 1 vienkāršo stabiņu 4. sākuma pīnītes cilpiņā. 3 gaisa cilpiņas, tad 1 īso stabiņu ietamborē 1. gaisa cilpiņā un pēc tam 1 vienkāršo stabiņu sākuma pīnītes 3. cilpiņā (skaita no iepriekšējā vienkāršā stabiņa).

Robaina tamborējuma mala

Notamborē sākuma pīnīti. 1. kārtā tamborē 1 vienkāršo stabiņu sākuma pīnītes 4. cilpiņā, tad 1 gaisa cilpiņu, turpinot tamborējumu, katru vienkāršo stabiņu ietamborē katrā otrajā pīnītes cilpiņā.
2. kārta 2 gaisa cilpiņas, 1 vienkāršo stabiņu ietamborē iepriekšējās kārtas 2. vienkāršajā stabiņā. 2 gaisa cilpiņas, 4 vienkāršie stabiņi, kurus tamborē ap šīs pašas kārtas īso stabiņu (pirms 2 gaisa cilpiņām), tad 1 ķēžu stabiņu ietamborē iepriekšējās kārtas 2. īsajā stabiņā.

Trīsstūrīšu tamborējuma mala

Notamborē sākuma pīnīti. 1. kārtā: 4 vienkāršos stabiņus ietamborē sākuma pīnītes 5. cilpiņā, tad notamborē 3 gaisa cilpiņas un ar 1 īso stabiņu, kuru ietamborē 1. gaisa cilpiņā, izveido mezgliņu, tad tamborē atkal 4 vienkāršos stabiņus turpat, kur iepriekšējo reizi, t.i., sākuma pīnītes 5. cilpiņā, tad tamborē 1 īso stabiņu sākuma pīnītes 8. cilpiņā. Turpinot tamborējumu, trīsstūrīšus ietamborē katrā otrajā sākuma pīnītes cilpiņā.

Ielāgo!

Aptamborēt var jebkuru auduma, adījuma vai tamborējuma malu.

Bieza auduma, adījuma un tamborējuma malas pirms aptamborēšanas neatloka. Tās blīvi aptamborē ar īsajiem stabiņiem.

Ja plānāka auduma malas pirms aptamborēšanas atloka, aptamborējums iznāk plats un neglīts, tādēļ tās ir labāk ierullēt.

Izmantotā literatūra:

M.Grasmane” Mājturība”, Rīga "Zvaigzne”1992,

Tamborējumi. 380 tamborējuma rakstu. ‘Latvijas enciklopēdija” 1992