Kad nāk man kā pārmetums prātā sīks puisīts un

                zilums uz vaiga, es visu redzu kā šodien.

Tēvs -- milzīgs kā vērsis, vecs nesējs uz kuģiem,

                kas pildīti oglēm, liels dzērājs, liels našķis

                uz meitām un dūri.

Māte -- sieviņa bāla kā porcelānkrūze, ar kuru no rīta

                tā steidzās pēc piena. Tai krūtis kā dēlis.

                Mati gaiši kā misiņa kloķis, un raksturs

                kā māli.

Viņš pagrabā dzīvo, kur trepes sen smaržo pēc

                odera “Kaķi un drēgnums”; kur sīpolus cep

                tik un kāpostus vāra, kur parādās saule kā

                aeroplāns reti un istabās tukšums ar izkārtu veļu.

Kad nāk man kā pārmetums prātā sīks puisīts un zilums