Cāļus skaita rudenī

Cāļus skaita rudenī

Tad, kad lapas krīt!

Nemēģini mani vēl

Šodien pieskaitīt!

Šodien es vēl neesmu

Pārāk pieskaitāms.

Šodien es vēl esmu tāds,

Mazs un nezināms.

Piedz.

   Jo cāļus skaita rudenī, rudenī,

   Zivis dzīvo ūdenī, ūdenī!

   Putni lido debesīs, debesīs,

   Viens, divi, trīs!

Ogas novāc rudenī

Tad, kad gatavas.

Neplūc, neplūc mani vēl,

Esmu pārāk mazs.

Šodien es vēl neesmu

Nogatavojies.

Paskatīsimies kā rīt,

Kā mums rīt vēl ies!

Neprasiet, lai ogas ir,

Kamēr ziedi zied.

Neprasiet, lai saule lec,

Kamēr saule riet!

Cāļus skaita rudenī,

Visam ir savs laiks.

Kamēr vāra ūdeni,

Tikmēr ceļas tvaiks!

Daiļā dārzniece

Daiļā dārzniece, kas puķes plūc,

Skaistam jauneklim tās sprauž pie krūts.

Drīzi abu sirdis mīlu skar,

Bieži tas ar viņu tikties var.

Kad es dzirdu valsi brīnišķu,

Jūtu: tevi mūžu mīlēšu,

Tavus vārdus sirdī glabāšu

Un par tiem es mūžam sapņošu.

Dziesma par pēdējo lapu

Dzīvoja reiz lapa zarā,

Dzīvoja tā visiem garām,

Arī sev, arī sev.

Alkdama pēc zvaigznēm kāri,

Dzīvoja tā lapām pāri,

Arī sev, arī sev.

Piedz.

Skaties, ceļiniek! Tur augstu, augstu gaisā

Staigā ziemelis un māsas lapas kaisa.

Viņš jau nežēlos, viņš metīs tieši sārtā

Lapas dzeltenās un lapas tumši sārtās.

Nemanot tā mūsu lapa,

Nemanot par zvaigzni tapa.

Arī tu, arī tu.

Nemanot tā zemē krita,

Sadegot turpat, kur citas,

Arī tu, arī tu.

Piedz.

Tā Ir Dzīve

Pa vienam jau nodziest logi

Un naksnīgā pilsētā līst

Vien meitenes slaidām kājām

Pa klusajām ieliņām klīst.

Bet kaut kur aiz bāra sienām,

Kur kārtis un kokteiļus jauc,

Tur,  priekus ar skumjām mainot,

Rit spēle, par dzīvi ko sauc. 

P…          Tā ir dzīve, šī burvīgā dzīve

               Un vajag it visu, ko tā sniedz tev

               Kā dāvanu ņemt.

               Tā ir dzīve, tik mainīgā dzīve,

               Jo nevar neviens uz zemes šīs

               Savu likteni lemt.

Ik mirkli šai dzīves spēlē

Krīt skaitlis, kas labs ir vai slikts,

Un cerot uz pilno lozi,

Tik daudz kas uz spēles ir likts.

Vēl šodien tu esi ķēniņš,

Bet cūkgans tu būt vari rīt

Tik kārdinošs ceļš ved kalnā,

Bet līkumā lejup jau slīd.

Made in Latvia

Agrā rīta stundā mani modina

Radio, kas salikts Dienvidkorejā,

Plastisks bārdas dzinējs pie vaiga glaužas ass,

Kas par lētu naudu nāk no Japānas.

Virtuvē pie galda, kas taisīts Dānijā,

Dzeru melnu tēju, kas plūkta Indijā,

Uzvalku tad velku, kas šūts Honkongā,

Kāju bāžu itāliešu zābakā.

Uzeju tad guļamistabā es kluss,

No mīļās atvadīties, kad ūdensgultā dus.

Smaids uz viņas lūpām sarkanbalti sārts,

Skatoties uz tām kļūst patriotisks prāts.

Viss pie viņas latvisks, nav nekas tur lēts,

Nav nekas no plastikas vai importēts.

Piedz.

   Jo mana mīļā ir ,,made in Latvia”

   No mantu galiņiem līdz papēžiem. (2 r.)

Par sīkiem mājas darbiem tā nesūdzas neko,

Pat jumts ja iesāk tecēt, tā ņem un nodarvo.

Kad citas kaimiņienes to bridžu spēlēt sauc,

Tā atvainojās, nevar, jo pīrāgmīklu jauc.

Tai jāvār` debesmanna un gurķi jāskābē,

Tai jāstād` jāņogkrūmi un nātres jāravē,

Jo viss pie viņas latvisks, nav nekas tur lēts,

Nav nekas no plastikas vai importēts.